Mēs varam uzņemties atbildību par kādu zemes daļu, kuru mēs apsaimniekojam un tā ir mūsu izvēle, kā to darīt

Ieejot pārtikas lielveikalā ir ļoti grūti atrast produktus, kuri būtu pilnībā nekaitīgi mūsu organismam, kur nu vēl lai būtu veselīgi. Tie pārsvarā ir ražoti industriāli, nodarot būtisku kaitējumu videi, degradējot augsni, piesārņojot gaisu un ūdeni, veicinot klimata pārmaiņas, samazinot lauku apdzīvotību un cilvēku labklājību. Jebkura lauksaimnieka pamatuzdevums būtu ražot pārtiku, kas nepieciešama cilvēka uzturam, veselībai un nenodara kaitējumu videi, bet diemžēl pārsvarā viss notiek tieši pretēji. Industrija un politika ir virzīta tā, lai saražotu aizvien vairāk, ātrāk, intensīvāk, pie tam produkciju, kuru cilvēkiem un dzīvniekiem nav paredzēta to dabiskās attīstības ciklā. Globalizācija procesos, pārtikas pārstrādes piegādes ķēdes ir garas un sarežģītas, kas vēl tikai papildina kaitējumu videi, resursu izniekošanu un rada lielu apjomu atkritumus. Ja pārtikas uzņemšanas loma ir apgādāt mūs ar enerģiju, tad intensīvo tehnoloģiju rezultātā ražošanas, pārstrādes un piegādes procesos patērētā enerģija ir 10 – 15 reizes lielāka, nekā iegūtā. Tas ir pret dabā noteiktiem principiem un nevar būt ilgtspējīgi. Ja mēs gribēsim dzīvot uz šīs planētas arī nākotnē, tad ir radikāli jāmaina mūsu uztura paradumi, saimniekošanas metodes, resursu izmantošana un jāatgriežas pie dabā iekārtotiem dabiskajiem procesiem, kas nodrošinājuši planētas dzīvību jau miljoniem gadu.

Mēs nevaram daudz ko izmainīt pastāvošajā iekārtā, bet mēs noteikti varam izmainīt to cilvēku, kurš skatās uz mums spogulī. AR to arī sākam. Mēs varam uzņemties atbildību par kādu zemes daļu, kuru mēs apsaimniekojam un tā ir mūsu izvēle, kā to darīt.

Mums ir dota enerģija (saules) par velti, arī ūdens krīt no gaisa, mums tikai jāizmanto tas pareizi un efektīvi. Dabiskā pārtikas aprites ķēde sākas ar augsnes mikroorganismiem, kuri, ja tiem ļauj nodrošina augsnei auglību. Tiem seko sliekas un kukaiņi, kas irdina augsni un veicina dabisko augu augšanu. Augi tad jau aug dabiski, ar lapām (saules kolektoriem) uzņemot enerģiju un CO2, radot organiskās vielas. Pareizi organizēti ganību dzīvnieki, nodrošina, ka ganību zāle ir patstāvīgā intensīvās augšanas fāzē, tādējādi arī nodrošinot augsnes “izmasēšanu”un mēslošanu, Ar šādu zāli barotu dzīvnieku produkcija ir tas kas nodrošina cilvēkam nepieciešamās uzturvielas un enerģiju un tā pēc kvalitātes un uzturvērtības pat nebūtu salīdzināma ar to surogātpārtiku, ko mums piedāvā industriālā ražošana. Daba cilvēku ir radījusī, lai tas pārtiktu no savvaļā mītošiem dzīvniekiem un dabā atrodamiem augiem. Atgriežoties pie šiem dabā iekārtotajiem pamatprocesiem, uzturot tos dabiskā līdzsvarā, mēs varam pilnībā iztikt bez ķīmiskiem mēslojumiem un pesticīdiem. Liekot darbā dzīvniekus un putnus, tie darbojas arī tehnikas vietā, pie tam darbināmi ar saules baterijām. Mums ir izvēle kā ražot pārtiku, ko ēst pašiem un ko piedāvāt citiem. Sākam paši ar sevi un aicinām to darīt arī citus, ar ticību, ka visi kopā mēs varam novērst klimata katastrofu un nodrošināt kvalitatīvu dzīvi mūsu pēcnācējiem. Un atceramies: cīņā ar dabu – daba uzvarēs.

Vienmēr.

Ilona Stašinska, lauku sēta “Ābelītes”, SIA Elite Plus

Dalies