Toksiskas vielas mums apkārt. Ko darīt?

Toksiskās ķīmiskās vielas mēs neredzam un nesaožam, tāpēc parasti par tām nedomājam. Diemžēl, tās ir sastopamas mūsu ikdienas priekšmetos, interjerā. Ko mēs varam darīt? Mācīties izvēlēties! Piemēram, atpazīt uzticamu ekomarķējumu, jo tas uzliek augstākas prasības produktiem.

Starp citu, ja jums patīk NonHazCity video, ielieciet “laiku”, video sacenšas ar citiem projektu video! https://www.facebook.com/watch/InteractEU/3113243112092609/

Pesticīdu kokteiļi Eiropas pārtikā

Vairāk nekā ceturtā daļa no Eiropā patērētajiem pārtikas produktiem satur divu vai vairāku pesticīdu atliekvielas – tā savā gada pārskatā ziņo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Ar dažiem pārtikas produktiem ir vēl sliktāk: vairāk nekā 60% pārbaudīto populāro vasaras augļu (jāņogas, saldie ķirši, zemenes un banāni) nāk ar pesticīdu „kokteiļiem”.

PAN Europe (Pesticīdu rīcības tīkls Eiropā) uzsver, ka līdzšinējais mūsu pārtikā sastopamo pesticīdu maisījumu drošības novērtējums ir nepietiekams; tas ne tikai neatbilst ES tiesību aktu prasībām, bet arī apdraud patērētāju veselību, tādējādi pārkāpjot cilvēktiesības.

Jau četrpadsmit gadus ES tiesību akti [1] nosaka, ka drošības novērtējumā jāņem vērā  pesticīdu kumulatīvā un sinerģiskā ietekme (tā saucamais “kokteiļa efekts”), tomēr likumdevēji vēl aizvien pesticīdu riskus vērtē tā, it kā cilvēki būtu pakļauti tikai vienam pesticīdam, kas saskaņā ar EFSA ziņojumu ir tālu no patiesības.

EFSA ziņojumā izvērtēti augļu un dārzeņu paraugi, kas savākti 2017. gadā visās ES dalībvalstīs, un tas atkārtoti apstiprina iepriekšējo gadu satraucošos rezultātus. Tikai nedaudz vairāk kā pusē (54%) no testētajām pārtikas precēm nebija konstatējamu pesticīdu atlieku; vienā no četriem paraugiem (27,5%) bija divu vai vairāk pesticīdu atliekvielas (1. un 2. attēls). Maksimālais atliekvielu skaits vienā paraugā (paprikā) bija 30, un kopumā ES dalībvalstu pārtikas produktu paraugos konstatētas 353 dažādu pesticīdu atliekvielas. Divi no trim (62%) augļiem un riekstiem, kas ražoti konvencionālajā lauksaimniecībā, satur pesticīdus. Visvairāk pesticīdu kokteiļu atrodams vasaras veltēs: 70% upeņu un kazeņu, kā arī vairāk nekā 60% ķiršu, zemeņu, salātu, rukolas un banānu konstatētas divu vai vairāku pesticīdu atliekas.

  1. attēls. Pārtikas produktu skaits (%), kuros netika atklātas pesticīdu atliekvielas Eiropas Savienībā no 1999.–2017. gadam.

  1. attēls. Pārtikas produktu skaits (%), kuros atklātas vairāk kā divu pesticīdu atliekvielas Eiropas Savienībā no 1999.–2017. gadam.

Jau vairākus gadu desmitus zinātnieki ceļ trauksmi, ka ķīmisko vielu kokteiļi var paaugstināt atsevišķu vielu, tostarp pesticīdu, toksisko iedarbību. Tas nozīmē, ka drošības novērtējums pēc principa „viena ķīmiskā viela, viens novērtējums” nespēj garantēt patērētāju veselības aizsardzību. Turklāt pārtikas produktos (īpaši gaļā) joprojām atrodamas arī jau aizliegtu vielu atliekas, kas līdztekus mūsdienu toksiskajām ķimikālijām veido pastāvīgu fona iedarbību. Šeit kā piemēri minami tādi noturīgi un ļoti toksiski pesticīdi kā DDT un heksahlorbenzols, kā arī citi noturīgi organiskie piesārņotāji (POP).

Zinātnieki ir atklājuši saistību starp pesticīdu atliekvielu daudzumu pārtikā un samazinātu auglību sievietēm un spermas kvalitāti vīriešiem. Turklāt dažiem no ES pārtikas produktos konstatētajiem pesticīdiem piemīt endokrīnās sistēmas darbību traucējošas īpašības, un tie saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem ir jāaizliedz [2]. Piemēram, hlorpirifoss – neirotoksisks insekticīds, kas ietekmē bērnu smadzeņu attīstību, – ir viens no pesticīdiem, kas visbiežāk sastopams ES pārtikā un visbiežāk pārsniedz maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (400 paraugos). Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2016. gada ietekmes novērtējumu viens no pieciem visbiežāk atklātajiem pesticīdiem ir arī boskalīds – fungicīds, kas arī pieder pie endokrīno sistēmu ārdošām vielām. Glifosātu, kas ir Monsanto (tagad Bayer) ražotā pesticīda Roundup aktīvā viela, Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra klasificējusi kā varbūtēju kancerogēnu (strādājošiem). To visbiežāk konstatēja lēcās (42%), miežos (23,5%) un zirņos (25%), un tas pārsniedza pieļaujamo atliekvielu līmeni medū.

PAN Europe zinātnes politikas vadošā eksperte Angeliki Lysimachou saka:

“Pesticīdu maisījumu iedarbības līmenis pēdējos gados aug, un, lai gan likumdevēji jau vairāk nekā desmit gadus sola izstrādāt šādu maisījumu novērtēšanas protokolu, patērētāji ir kļuvuši par izmēģinājuma trusīšiem. Mēs aicinām likumdevējus nekavējoties ieviest ķīmisko kokteiļu novērtēšanas metodes un pārtraukt izlikties, ka ķīmiskie kokteiļi ir droši.”

Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska komentē situāciju Latvijā:

“Hlorpirifoss Latvijā nav reģistrēts un to nedrīkst lietot. Tomēr ārpus Latvijas ražotajos pārtikas produktos tas var būt, ja citur tas ir atļauts. Kopumā Latvijā situācija ir labāka kā vidēji Eiropas dalībvalstīs, mums  tikai 7 % Latvijā audzēto augļu un dārzeņu atrodamas pesticidu atliekvielas pieļaujamās robežās, un pārsniegumi ir mazāk kā 1% gadījumu. Tomēr atsevišķās augļu un dārzeņu grupās šie rādītāji varētu būt ne tik iepriecienoši, ko apstiprina arī mūsu pētījums pagājušā gadā. Arī boskalīda pēdas atklājām Latvijā audzētajos burkānos. Satrauc tendence, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izmantoto pesticīdu daudzums uz hektāru aramzemes ir dubultojies.

Sazināties:

ar PAN Europe, Angeliki Lysimachou, +32 2 318 62 55, angeliki@pan-europe.info

ar biedrību “Ekodizaina kompetences centrs” +371 29296999, jana.simanovska@ekodizains.org

Attēls: Emilie

________________________________________

[1] OV L 70, 16.3.2005. Regula (EK) Nr. 396/2005 par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu pārtikā un barībā

[2] OV L 309, 24.11.2009. Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. II pielikuma 3.6.5. Un 3.8.2

Jautājumi par zīmēm: vai tas ir ekomarķējums?

Saņēmām divus jautājumus par zīmēm: vai tās var uzskatīt par ekomarķējumu?

  1. jautājums: vai uzņēmuma Tri-bio mājas lapā minētā “Eco green” ir ekomarķējuma zīme?

Skaidro eksperte Jana Simanovska: “Es to nevaru uzskatīt par ekomarķējumu, jo šai zīmei nav atrodama informācija par tās izsniedzēju, nav atrodami kritēriji un arī nav informācijas, kādā veidā tiek organizēta pārbaude par produktu atbilstību kritērijiem. Meklējot starp populārākajām zīmēm ASV, tā nav atrodama”.

2. Jautājums: vai uzņēmuma “Amway”  zīme “Bioquest formula” ir ekomarķējuma zīme?

Spriežot pēc paša uzņēmuma apraksta, “Bioquest” nemaz nepretendē uz ekomarķējuma zīmi. Tas ir uzņēmuma pašdeklarācija, un uzņēmums arī paskaidro, kādām prasībām tā atbilst.

Balsojums par glifosāta atļaujas pagarināšanu uz pieciem gadiem

Šodien ES valdību apelācijas komitejā vairākums dalībvalstu nobalsoja par Komisijas priekšlikumu pagarināt glifosāta atļauju uz pieciem gadiem.

Par bija 18 dalībvalstis jeb 65,71%: BG, DE, CZ, DK, EE, IE, ES, LV, LT, HU, NL, PL, RO, SV, SK, FI, SE, Apvienotā Karaliste
Pret 9 dalībvalstis, jeb 32,26%: BE, EL, FR, HR, IT, CY, LU, MT, AT
Atturējās 1 dalībvalsts, 2,02%: PT

Trīs dalībvalstis, kas iepriekš atturējās (Polija, Bulgārija un Rumānija), jo uzskatīja, ka atjaunošanas periods ir pārāk īss, tomēr mainīja savu nostāju un nobalsoja par priekšlikumu.

Vācija, kas iepriekš atturējās, šoreiz balsoja par, bet bez Vācijas vides ministrijas atbalsta. Vācijas  vides ministre Barbara Hendricks uzsvēra, ka valdības lēmums balsot “par”  pieņemts bez viņas piekrišanas.

Neraugoties uz to, ka vairāk kā miljons Eiropas pilsoņu lūdza aizliegt glifosātu un Eiropas Parlaments ierosināja pakāpeniski atteikties no tā izmantošanas lauksaimniecībā un nekavējoties aizliegt dažus riskantākos izmantošanas veidus, šodienas balsojums atļaus šī pesticīda izmantošanu Eiropā turpmākos piecus gadus.

Organizācijas “PAN Europe” vides toksikoloģe Angeliki Lysimachou komentē šo balsojumu: “Lai gan tas varētu šķist uzlabojums salīdzinājumā ar sākotnējo priekšlikumu (atjaunot licenci uz  15 gadiem), tomēr tas neņem vērā eiropiešu bažas un nedod garantiju, ka iedzīvotāji un vide būs aizsargāti no šīs ķīmiskās vielas kaitīgās iedarbības. Šis lēmums kārtējo reizi atklāj skumjo patiesību, ka valstu valdības drīzāk aizsargās ļoti pelnošu pesticīdu nozari kā cilvēku un vides veselību.”

Ziņa sagatavota, izmantojot “PAN Europe” informāciju.

Vai Jūs izvēlaties dabu vai pesticīdus?

Šonedēļ Eiropas Parlaments balsos par dabai svarīgu likumdošanas priekšlikumu aizliegt ekoloģiskas nozīmes platībās izmantot pesticīdus. Ceram, ka parlamentārieši atbalstīs Eiropas Komisijas priekšlikumu.

Ekoloģiski nozīmīgas platības sākotnēji tika radītas zemnieku saimniecībās, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Pesticīdi apdraud bioloģisko daudzveidību: gan iznīcinot “nezāles”, kas citiem ir vērtīgi augi, gan kukaiņus, arī mums tik svarīgās bites un citus apputeksnētājus, gan abiniekus. Tāpēc ir dīvaini, ka platībās, kas domātas dabas aizsardzībai, izmanto pesticīdus, pie tam- par to saņemot subsīdijas no Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas instrumenta.

Vides Konsultatīvā padome Latvijā pievienojas “BirdLife” un Eiropas Vides biroja aicinājumam aizsargāt dabu un sabiedrības veselību, atbalstot Eiropas Komisijas priekšlikumu, iebilstot, ka ka Kopējās lauksaimniecības politikas instrumenti un finanses tiek izmantoti dabas piesārņošanai, tādējādi arī mazinot ticību Kopējai lauksaimniecības politikai.

Diemžēl, Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja sagatavoja rezolūciju Eiropas Komisijas priekšlikumu noraidīšanai. Vai Eiropas Parlaments lems savādāk kā komiteja?

Un kā balsos Latvijas parlamentārieši? Ko viņi aizstāvēs – lielražotājus, vai dabu?

Slide1

Sagatavoja: Jana Simanovska

 

 

Kāpēc lai uztrauktos par hormonālo sistēmu bojātājiem kosmētikā?

Vai zinājāt, ka vielas, kas atrodas kosmētikas līdzekļos, var kaitēt mūsu hormonālajai sistēmai? Cik būtisks ir šis kaitējums un vai no tā var izvairīties? Par to Radio Nezāles studijā satikās vides zinātniece un ķīmiķe Jana Simanovska un ārste-endokrinoloģe un pētniece Jeļizaveta Sokolovska, un viņas iztaujāja Sanita Rībena un Ieva Vītola.

Mūsu zināšanas par ķīmisko vielu kaitējumu pilnveidojas, bet, kamēr izmaiņas sasniedz likumus, kas kaitīgas vielas aizliegtu, paiet laiks. Tāpēc ir vērts izmantot produktus ar ekomarķējumu, jo tas garantē proaktīvu ražotāja rīcību – potenciālais kaitējums tiek novērsts daudz ātrāk, negaidot, kamēr iešūposies lēnais likumu vilciens.

Ekomarķējuma zīmju gids var palīdzēt drošākai izvēlei!