Ekomarķējums un mikroplastmasa

80% no jūru piesārņojuma Pasaulē ir plastmasa. Izvēloties produktus ar ES Ekomarķējumu, tā ir iespēja samazināt mikroplastmasas piesārņojumu. Kādēļ? Trīs galvenie iemesli:

1) šo produktu sastāvā nedrīkst būt mikroplastmasa.

2) ir noteikts, cik iepakojuma drīkst būt attiecībā pret galaproduktu.

3) plastmasas iepakojums ir izstrādāts tā, lai atvieglotu efektīvu pārstrādi, tādējādi samazinot nepārstrādājamus plastmasas atkritumus.

Kas ir ķīmisko vielu “kokteiļa efekts”?

Pētnieki arvien vairāk diskutē par ķīmisko vielu “kokteiļa efektu”. Kas tas ir un kāpēc tas ir bīstams?

Zināšanas, kas pētniekiem ir par dažādu ķīmisko vielu iedarbību, balstās uz vienas ķīmiskās vielas pētījumiem. Dažādu ķīmisko vielu sajaukšana var mainīt to iedarbību. Tas ir pazīstams kā “kokteiļa efekts”.

Pētnieki ietekmi skaidro ar to, ka ar dažādām ķīmiskām vielām ir vienāds vai pretējs efekts, kas pēc tam pastiprina vai vājina otras iedarbību, un daļēji tāpēc, ka ķīmiska viela var ietekmēt to, kā cita ķīmiskā viela tiek absorbēta, izplatīta vai izvadīta organismā.

“Tātad 1+1=2, bet var būt arī citi negaidīti efekti un 1+1= 3. Iepriekš par drošām uzskatītās devas pēkšņi kļūst nedrošas.

Piemēram, ir pierādīts, ka zema vides toksīnu līmeņa maisījumi zivīs var dubultot toksisko iedarbību uz cilvēka šūnām, salīdzinot ar šo ķīmisko vielu iedarbību atsevišķi, tas ir, 1+1=4.

Lai iespējami samazinātu ķīmisko vielu kokteiļa efektu ieteicams pārdomāt, cik daudz patiešām ir nepieciešams un “neapaugt” ar liekām ķimikālijām un izvēlēties dabai un mūsu veselībai saudzīgākas alternatīvas, kas savu darbu veiks tikpat labi, piemēram, preces ar ekomarķējumu.

Avots: https://ki.se/en/research/cocktail-effect-makes-chemicals-more-toxic

Tīra māja un tīra jūra?

Kā jau labu laiku uzsver vides eksperti, Baltijas jūras stāvoklis pēdējā gadsimta laikā ir būtiski pasliktinājies  – piesārņojuma līmenis pieaug. Iemesli ir vairāki un diemžēl daudzi no tiem ir tieši saistīti ar cilvēka darbību. Baltijas jūra ir nosacīti sekla, tai ir īsa robeža ar okeānu – līdz ar to arī maza ūdens apmaiņa, tāpēc jūras tīrību būtiski ietekmē gan pesticīdu lietošana lauksaimniecībā, gan rūpniecības un sadzīves atkritumi, gan mūsu sadzīves ķīmijas lietošanas paradumi.

Lielā daļā Baltijas jūras vairs nav skābekļa, atsevišķos gada periodos par šādām “mirušajām zonām” kļūst pat sestā daļa jūras. Skābekļa trūkuma iemesls ir eitrofikācija – process, kas notiek, kad pārāk daudz barības vielu nonāk ūdenī un izraisa pārmērīgu dažu sugu aļģu augšanu. Tas, būtiski ietekmē visu Baltijas jūras ekosistēmu, piemēram, veicina mencu populācijas samazināšanos.

Ne visi no mums aizdomājas, ka tas, kā mēs tīram savu māju – mazgājam traukus vai veļu, tiešā veidā ietekmē to, cik tīra ir mūsu Baltijas jūra. Protams, ka kaitējums, ko jūrai nodara industriālā lauksaimniecība, ir nesalīdzināmi lielāks, ko tai var nodarīt Bērziņu vai Ozoliņu ģimenes ikdienas paradumi. Taču mūsdienās, kad aizvien vairāk cilvēku apzināti pieņem sociāli atbildīgus lēmumus – domā par mājokļu energoefektivitāti, iegādājas vietēju un bioloģisku pārtiku, iepērkas “zero waste” veikalos, pārvietojas ar videi draudzīgu transportu – ir tikai normāli, ja arī māju mēs izvēlamies tīrīt videi draudzīgā veidā.

Sadzīves tīrīšanas līdzekļi, kas marķēti ar EU Ecolabel marķējumu, ir funkcionāli un ar mazāku ietekmi uz vidi. Lai produkts iegūtu atļauju šādu marķējumu lietot, tam ir jāatbilst ļoti stingriem vērtēšanas kritērijiem. Viens no parametriem, ko vērtē eksperti, ir arī produkta funkcionalitāte. Ja gribam ne tikai tīru māju, bet arī izdarīt kaut ko labu Baltijas jūrai, izvēlamies tīrīšanas līdzekli, kas marķēts ar EU Ecolabel marķējumu!