Eiropas Tiesa lēmusi: EK pārkāpj likumu, laikus neizstrādājot kritērijus endokrīnās sistēmas grāvējāvielām

Eiropas Komisijai 2013. gadā vajadzēja pieņemt endokrīnās sistēmas grāvējvielu kritērijus, bet šāds lēmums vēl aizvien nav pieņemts. Vairākas nevalstiskās organizācijas vaino spēcīgo rūpniecības lobija ietekmi, kavējot šādu kritēriju izstrādi, kas uzliktu stingrākus ierobežojumus ķīmiskajām vielām. Par šo kavēšanos Zviedrija iesūdzēja Eiropas Komisiju Eiropas Tiesā. Un tiesas lēmums ir šāds: Eiropas Komisija pārkāpj likumu, laikus neizstrādājot kritērijus endokrīnās sistēmas grāvējvielām [i].

 Kas ir endokrīnās sistēmas grāvējvielas (EDS)?

Tās ir vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu hormonālo sistēmu, izraisot dažādus  traucējumus – auglības samazināšanos, aptaukošanos, audzējus, nervu traucējumus.

Pasaules Veselības organizācijas un Apvieno Nāciju organizācijas Vides programmas[ii] kopīgs pētījums par endokrīno sistēmu noārdošajām vielām vērš uzmanību, ka aizvien lielāku skaitu cilvēku skar saslimšanas, ko saista ar endokrīnās sistēmas traucējumiem:

  • Lielai daļai jaunu vīriešu (līdz pat 40%) ir ļoti slikta spermas kvalitāte, kas samazina viņu iespēju kādreiz radīt bērnus.
  • Aizvien lielāku daļu jaundzimušo zēnu skar iedzimtas dzimumorgānu kroplības, piemēram, sēklinieku nenoslīdēšana, urīnkanāla attīstības traucējumi (hipospādija).
  • Pieaudzis problemātisku grūtniecību skaits, kas beidzas ar priekšlaicīgām dzemdībām vai samazinātu jaundzimušā svaru.
  • Pēdējā desmitgadē ievērojami pieaudzis to bērnu skaits, ko skar ar vairogdziedzera saslimšanām saistītie uzvedības traucējumi, palielinās mācīšanās traucējumu sastopamība, arīdzan uzmanības deficīta sindroma izplatība bērnu vidū.
  • Visā pasaulē ievērojami pieaugusi saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, ko saista ar izmaiņām endokrīnajā sistēmā, tas ir, krūts, dzemdes gļotādas, prostatas, sēklinieku, vairogdziedzera vēzi. Īpaši satraucoša ir pieaugošā bērnu saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, tomēr, pateicoties medicīnas attīstībai, ar šīm saslimšanām saistītā mirstība ir samazinājusies.
  • Visās valstīs, kur veikti pētījumi, ir liecības par pārāk agrīnu krūšu dziedzeru attīstību meitenēm, kas palielina krūts vēža varbūtību.
  • Pēdējos 40. gados visa pasaulē ievērojami augusi aptaukošanās un 2.tipa diabēta izplatība: 1,5 mijardi pasaules iedzīvotāju ir aptaukojušies, un 2.tipa diabētu slimnieku skaits pieaudzis no 153 miljoniem 1980. gadā līdz 347 miljoniem 2008. gadā.

 Lai gan šo saslimstību izraisošie faktori ir vairāki, netieši un arī tieši pierādījumi saista šo slimību pieaugumu ar endokrīno sistēmu grāvējvielu ietekmi.

Eiropas un ASV zinātnieku grupa ir novērtējusi veselībai nodarīto kaitējumu, ko rada endokrīno sistēmu grāvējvielas uz aptuveni 157 miljardiem eiro gadā[iii]. Tas nozīmē – vismaz 300 Eiro uz vienu ES iedzīvotāju. Rezultāti ir biedējoši – paši zinātnieki apgalvo, ka viņi novērtējuši tikai aisberga virspusi, jo ņēmuši vērā tikai daļu vielu un daļu izraisīto slimību.

Kāpēc tādi kritēriji  ir svarīgi?

Eiropas Savienības ķīmisko vielu, tostarp, arī augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu likumdošana, nosakot ierobežojumus un aizliegumus dažādu vielu izmantošanai, vadās no ķīmisko vielu īpašībām. Zinātnieki testē ķīmiskās vielas, rezultātus salīdzina ar likumā noteiktām robežvērtībām, un, piemēram, ja letālā deva ķīmiskam produktam ir mazāka par 5 mg/kg (pelēm), tad to sauc par ļoti toksisku, attiecīgi marķē un to aizliegts pārdot patērētājiem veikalos.

Ja produkta letālā deva ir vairāk par 2000 mg/kg (pelēm), tad šo produktu par toksisku neuzskata, un nekādu īpašu ierobežojumu pārdošanai nav, protams, ja vien tam nepiemīt citas bīstamas īpašības.

Tāpēc, lai uzliktu ierobežojumus endokrīnās sistēmas grāvējvielām (EDS), piemēram, ka šādas vielas nedrīkst būt pesticīdu sastāvā, ir jānosaka robežas – kritēriji, pie kurām mēs uzskatām šo vielu par EDS. Un šobrīd šo kritēriju izstrāde kavējas, kas nozīmē – arī ierobežojumi šādu vielu izmantošanai kavējas.

Mēs taču esam tik zaļi, un lietojam tik maz pesticīdu!

Eiropas organizācijas PAN-Europe novērtējusi – ja tiktu pieņemti endokrīno grāvējvielu kritēriji, tie skartu sešus līdz pat deviņusņ augu aizsardzības līdzekļos atrodošās aktīvās vielas, un šādu produktu izmantošana būtu jāpārtrauc [iv], tādas, kā amitrols, abamektīns, ioksinils, iprodions, mankocebs, manebs, metkonazols, tebukonazols, tiakloprīds.

Un šādas vielas, piemēram, dietilheksiftalāts, atrodas arī citos produktos, dažādos plastmasas izstrādājumos, kurus mēs izmantojam [v].

Arī Latvijā vairākas vielas, ko tur aizdomās par EDS īpašībām, ir reģistrētas vairāk kā divdesmit Latvijā izmantotos biocīdos un augu aizsardzības līdzekļos: abamektīns, iprodions, mankocebs, metkonazols, tebukonazols, tiakloprīds.

Ko varam darīt?

Izvairīties no biocīdiem mājās, it īpaši, tādiem, kas satur endokrīno sistēmu grāvējvielas. Un – pēc iespējas ēst pārtiku no bioloģiski sertificētām saimniecībām, un samazināt plastmasas priekšmetus mūsu ikdienā, tostarp – plastmasu interjerā, piemēram, PVC grīdas klājumus.

Jana Simanovska 

[i] Eiropas Savienības Tiesas ziņojums presei No 145/15 

[ii] Pasaules Veselības organizācijas (WHO) un Apvieno Nāciju organizācijas Vides programmas (UNEP) kopsavilkums par endokrīnās sistēmas grāvējvielām

[iii] Infografika par endokrīno sistēmu noārdošo vielu radīto kaitējumu 

[iv] Publicēto pētījumu izvērtējums par EDS regulējuma ietekmi uz ES pesticīdu politiku, PAN- Europe, 2015

[v] Mīkstinātājs DEHP kaitē vīriešu auglībai, Vides vēstis

 

Dalies